Senajos laikos, kad vēl nebija pogu, apģērbu nācās sasiet ar aukliņām vai saspraust ar saktām.
Lai villaines, seģenes, apliekamie brunči, krekli būtu ērtāk nēsājami, tos sasprauda ar saktu vai pat vairākām. Senajai baltu sievietei, saktas bija kā bagātības simbols, jo to vairāk un lielākas, jo saime tai ir turīgāka un pārtikušāka.
Līdzīgi bija ar kakla riņķiem un aprocēm - to svars, izskats un materiāls norādīja sievietes statusu sabiedrībā.
Par vienu kārtīgu sudraba saktu varēja iegūt zirgu maiņā, tā ka var teikt - pūra nauda bija saktas, kakla riņķi un aproces.
